"Zemfrekvences" ir termins, kas apzīmē zemas frekvences — parasti elektromagnētiskos vai akustiskos signālus, kuru frekvence ir salīdzinoši zema (parasti no dažiem herciem līdz dažiem desmitiem kilohercu, atkarībā no konteksta).
Galvenās nozīmes:
1. Elektronikā un sakaru tehnoloģijā — signāli vai viļņi ar zemu frekvenci (piemēram, audio frekvences vai rādio viļņu zemie diapazoni).
2. Akustikā — skaņas, kuras cilvēks dzird kā zemas toņus (piemēram, bungu sitieni vai bāss).
3. Fizikā/tehnoloģijā — jebkuri parasti zemāki par 20 kHz (augšējā cilvēka dzirdes robeža) vai pat zemāki (piemēram, infraskaņa).
Piemēri lietojumā:
1. Elektrotehnika:
Zemfrekvences transformatori izmanto, lai pārveidotu spriegumu audio frekvenču ķēdēs.
2. Mūzika:
Zemfrekvences skaņas (bāss) koncertā rada dziļu, vibrējošu efektu.
3. Daba:
Zemfrekvences viļņi (infraskaņa) var rasties zemestrīču vai vētru laikā — cilvēks tos nedzird, bet daži dzīvnieki uztver.
Īsumā: "Zemfrekvences" attiecas uz zemu svārstību skaitu laika vienībā, un tās parasti saistītas ar signāliem, kas atrodas zem noteikta frekvenču diapazona atkarībā no pielietojuma jomas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.