"Zeltītāja" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā nozīmē "zelta kalēja sievu" vai "zelta kalēja meitu". Tas ir sieviešu analogs vārdam "zeltkalis" (vīriešu dzimtē).
Īsi:
Tas apzīmē sievieti, kuras vīrs (vai tēvs) nodarbojas ar zelta kalšanu/darīšanu, vai arī pašu amatnieci, kas strādā ar zeltu.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Pilsētas kronikās minēta bagātā zeltītāja Anna, kuras vīrs tika cienīts par greznajiem rotaslietām."
2. Mūsdienu lietojums (reti):
"Izstādē tika prezentētas vietējās zeltītājas Māras handikrafta darbi — smalki zelta kaklarotas."
3. Metaforiski (dzejā):
"Rudens ir zeltītāja — kokus apšķidro ar zelta krāsām."
(Šeit vārds lietots tēlaini, apzīmējot dabas spēku, kas "pārklāj" visu ar zeltu.)
Piezīme:
Vārds mūsdienās lietots ļoti reti, galvenokārt vēsturiskos tekstos, dzejā vai kā uzvārds (piemēram, senos dokumentos). Parasti mūsdienu latviešu valodā lieto aprakstošus vārdus kā "zelta amatniece", "zelta rotaslietu meistare" vai "zeltkala sieva".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.