vulkanizējums
Vulkanizējums ir process, kurā dabīgo vai sintētisko kaučuku apstrādā ar sēru (vai citām vielām) augstā temperatūrā, lai uzlabotu tā īpašības — padarītu to izturīgāku, elastīgāku, noturīgāku pret nodilumu, temperatūras izmaiņām un ķīmiskiem iedarbībiem.
Galvenais mērķis: Pārvērst mīkstu, lipīgu kaučuku par izturīgu, elastīgu materiālu (rezini).
Piemēri vulkanizējuma pielietojumam:
1. Riepas — visas automašīnu, velosipēdu un citu transportlīdzekļu riepas tiek vulkanizētas, lai izturētu slodzes, berzi un laikapstākļus.
2. Apavi — zoles (piemēram, sporta apavos), kurām nepieciešama elastība un nodilumizturība.
3. Tehniskie izstrādājumi — blīvējumi, cauruļu savienojumi, konveijeru lentes u.c., kur nepieciešama izturība un hermētiskums.
Vēsturiski: Metodi 1839. gadā patentēja Čārlss Gudjīrs (ASV), bet neatkarīgi atklāja arī brits Tomass Henkoks. Vulkanizējums revolucionēja rūpniecību, ļaujot masveidā ražot izturīgus gumijas izstrādājumus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.