"Vīrelis" ir diminutīvs (mazinošs, mīļināmais) vārds no "vīrs".
Tas nozīmē mazs vīrs vai vīriņš, un to lieto, lai izteiktu mīļumu, humoru, nievājošu vai samazinātu nozīmi.
Nozīmes nianses:
1. Mīļums – runājot par mazu zēnu vai mīļu vīru.
2. Nievājošs – norādot uz vīra nevarību, mazumu vai smieklīgumu.
3. Humoristisks – izsmejoši par vīriešu tipisku uzvedību.
Piemēri:
1. Mīļumā:
"Skaties, mūsu mazais vīrelis jau māk staigāt!" (par zēnu bērnu)
2. Nievājoši:
"Viņš tāds vīrelis – visu dienu sēž pie telefona." (par vīru bez iniciatīvas)
3. Humoristiski:
"Nu, vīreļi, vai gatavi mačam?" (draudzīgi adresējot vīriešu grupai)
Skaidrojums:
Vārds radies, pievienojot piedēkli -elis, kas latviešu valodā veido diminutīvus (salīdzini: "sunītis", "mājiņa"). Lietošana ir atkarīga no konteksta un intonācijas – tas var būt gan mīļš, gan izsmējošs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.