"Vīksna" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē ozolu (koku no dižskābāržu dzimtas). Tas ir dialektālisms (izmantots reģionālajos dialektos, īpaši Kurzemē) vai arhaisks/poētisks apzīmējums ozolam.
Īss skaidrojums:
Vīksna = ozols (parasti par ozola zaru, lapu vai pašu koku).
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā/dailrunā:
"Stāvēja senā vīksna pakalnā, kā sargs senām teikām."
(Nozīmē: senais ozols)
2. Dialekta/dzimtas teikumā:
"Liec vīksnas zaru uz galda – tas spēku dos."
(Ozola zars kā simbols)
3. Salikteņos:
"Vīksnakoka" – ozolkoks (retāk lietots).
Piezīme:
Mūsdienu literārajā latviešu valodā galvenokārt lieto vārdu "ozols", bet "vīksna" saglabājies folklorā, dialektos vai literārajos darbos, lai radītu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.