vienlaicība
"Vienlaicība" nozīmē divu vai vairāku notikumu, parādību vai procesu vienlaicīgu pastāvēšanu vai norisi — tas ir, tie notiek vienā un tajā pašā laikā vai periodā.
Piemēri:
1. Darbā un studijās:
"Viņš apvieno darbu ar studijām — šī vienlaicība prasa lielu laika pārvaldību."
2. Literatūrā (stilistisks līdzeklis):
"Romānā autors izmanto vienlaicību, lai parādītu divu varoņu dzīves notikumus vienlaikus."
3. Tehnoloģijās:
"Operētājsistēma ļauj vienlaicību — piemēram, atskaņot mūziku un lejupielādēt failus."
Sinonīmi: vienlaicīgums, paralēla pastāvēšana, koordinācija laikā.
Antonīmi: secīgums, pārmaiņus, pēc kārtas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.