"Vellata" ir darbības vārda "vellāt" pagātnes lokāmais divdabis, kas nozīmē "kas ir vellāts" vai "kas ir saraujies". Tas izsaka darbības rezultātu — kaut kas ir saraujies, sakrokots (parasti par audumu, ādu vai virsmu).
Nozīmes nianses:
1. Fiziska saraušanās — piemēram, apģērbs, kas saraujies mazgājot.
2. Pārnestā nozīmē — kāda izteiksme sejā no satraukuma, bailēm vai dusmām.
Piemēri:
1. "Viņa kleita bija vellata pēc mazgāšanas."
(Kleita saraujusies, zaudējusi formu.)
2. "Vecā āda uz viņa pieres bija dziļi vellata."
(Āda sakrokota grumbās.)
3. "Bērna sejiņa vellata dusmās."
(Seja saraujusies/nosarkusi aizkaitinājumā.)
Sinonīmi: saraujies, sakrokots, grumbains, samīcies.
Antonīmi: gluds, izstiepts, glīts.
Piezīme: Vārds "vellata" literārajā valodā lietots retāk, ikdienā biežāk teiktu "saraujies" vai "samīcies". Tas bieži sastopams daiļliteratūrā, lai aprakstītu sejas izteiksmi vai materiālu stāvokli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.