"Vējpūta" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē vēja brāzmu, vēja brāzmainu brāzmu — tas ir, spēcīgu, pēkšņu vēja vilni, kas parasti ir īslaicīgs, bet var būt arī atkārtots. Šis vārds bieži lietots dzejā vai glezniecīgā aprakstā, lai raksturotu vēja kustību, it īpaši dabā (piemēram, mežā, laukos, pie jūras).
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Mežā pāri galvām aizskrēja vējpūta, sakrata koku galotnes un aiznesa ar sevis kaltus lapas."
"Pie jūras vējpūtas veidoja uz viļņiem baltus putu cirtienus."
2. Pārnestā nozīmē (emocionāls/vēsturisks konteksts):
"Caur pilsētu pārgaisa pārmaiņu vējpūta, atnesot ar sevi cerību vilnus."
"Viņa dzīvē bija pārdzīvojusi daudzas prieka un bēdu vējpūtas."
Sinonīmi: vēja brāzma, vēja vilnis, brāzma, pūsma (kontekstā atkarībā no niansēm).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.