"Vējablūze" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē vieglu, brīvu, vējam plīvojošu blūzi (parasti no plāna, gaisīga auduma, piemēram, šifona, zīda vai lina). Tas bieži asociējas ar gaisīgu, romantisku stilu, ko valkā siltā laikā.
Piemēri lietojumam:
1. Aprakstā:
"Vasaras vakarā viņa valkāja gaiši zilu vējablūzi, kas lēnām plīvoja vējā."
2. Modes kontekstā:
"Šīs sezonas kolekcijā dominē gaisīgas vējablūzes ar plašām piedurknēm."
3. Dzejā vai tēlainā izteiksmē:
"Viņas vējablūze kā baltā burta lapa vēja spārnos."
Īss skaidrojums:
Vārds veidots no "vējš" (norāda uz gaisīgumu) un "blūze", tāpēc tas vienmēr liecina par vieglu, nenoformētu apģērbu, kas reaģē uz vēja brāzmas. Tas nav formāls termins, bet bieži lietots literatūrā, aprakstos vai sarunvalodā, lai radītu konkrētu tēlu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.