vēderiņš
"Vēderiņš" ir mazinoša forma no vārda "vēders", kas latviešu valodā nozīmē "mazs vēders" vai "vēders" (parasti lietots ar maiguma, mīļuma nokrāsu).
To lieto, runājot par bērniem, maziem dzīvniekiem vai arī humora/mīļuma kontekstā par pieaugušajiem.
Piemēri:
1. Par bērnu:
"Paskaties, kāds apaļš vēderiņš mazajam ir pēc ēdienreizes!"
2. Par mazu dzīvnieku:
"Kaķēnam tik mīksts vēderiņš, ka gribas glāstīt."
3. Jokojoties par pieaugušu:
"Pēc Ziemassvētku ciemata man parādījies neliels 'prieka vēderiņš'."
Svarīgi:
Vārds bieži nesaista ar fizioloģisku vai negatīvu nozīmi, bet gan ar maigu, aizraujošu izteiksmi (piemēram, aprakstot bērnu vai mīlu mājdzīvnieku).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.