"Vecticība" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē greizsirdību, aizskartību, īgnumu vai dusmas (īpaši slēptas vai ilgi turētas). Tas biežāk sastopams klasiskajā literatūrā vai dzejā.
Piemēri:
1. Pēc strīda viņa acīs vēl mirdzēja vecticība.
(Pēc strīda viņa acīs vēl bija redzamas aizvainotības/dusmu pazīmes.)
2. Vecās vecticības dēļ viņi vairs nerunāja.
(Seno aizvainojumu dēļ viņi vairs nesazinājās.)
Sinonīmi: greizsirdība, īgnums, aizskartība, dusmas, naids.
Piezīme: Mūsdienu sarunvalodā biežāk lieto vārdus "greizsirdība" vai "aizvainotība". "Vecticība" ir arhaisks, bet dažreiz lietots, lai izteiktu ilgstošu, rūgtu jūtu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.