veclatvieši
"Veclatvieši" ir termins, kas vēsturiski apzīmē vācbaltiešu sabiedrības pārstāvjus Latvijā, kuri bija lielākā daļa augstākās šķiras (muižniecības, pilsētu elites) līdz 19. gadsimta beigām/20. gadsimta sākumam. Viņi runāja vāciski, pārvaldīja zemes un politisko varu, un bieži vien uztvēra sevi kā kultūras nesējus, bet latviešus — kā zemnieku tautu.
Īsumā:
"Veclatvieši" = Vācbaltieši (vācu izcelsmes augstākā šķira Latvijā pirms latviešu nacionālās atmodas).
Piemēri:
1. Muižnieki — piemēram, Rīgas apkārtnē esošo muižu īpašnieki (piemēram, fon Firksi, fon der Rekes).
2. Pilsētu elite — Rīgas vai Liepājas tirgotāji, amatnieku cēluņi, intelektuāļi, kas veidoja pilsētas pašvaldības (piemēram, Rīgas rātes locekļi).
3. Luterāņu mācītāji — daudzas draudzes līdz 19. gadsimtam vadīja vācbaltiešu garīdznieki.
Svarīgi:
Termins "veclatvieši" nav sinonīms "senajiem latviešiem" (tautas priekštečiem). Tā ir specifiska vēsturiska grupa, kas zaudēja dominējošo stāvokli pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.