vecgultne
Vārds "vecgultne" latviešu valodā apzīmē senu, ilgi apdzīvotu vietu vai senu apmetni, kas vairs nav apdzīvota, bet kurā var atrast arheoloģiskas liecības par agrākām civilizācijām vai kultūrām. Tas bieži tiek lietots, runājot par arheoloģiskiem pieminekļiem, piemēram, seniem pilskalniem, apmetņu paliekām vai senām kapulaukām.
Piemēri:
1. Arheoloģiskā izrakumā
"Arheologi atklāja akmens laikmeta vecgultni pie upes, kur atrada senus traukus un rīkus."
2. Vēstures aprakstā
"Šajā apvidū ir vairākas senas vecgultnes, kas liecina par cilvēku dzīvi šeit jau pirms tūkstošiem gadu."
3. Tūrisma kontekstā
"Tūrisma maršrutā iekļauta apskate pie viduslaiku vecgultnes, kur redzamas senās celtnes paliekas."
Sinonīmi: senpilsēta, senā apmetne, arheoloģiskais piemineklis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.