vanagnadziņš
"Vanagnadziņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē "mazais vanags" vai "vanaga mazulis". Tas ir diminutīvs (mazinošs formas vārds), kas veidots no vārda "vanags" (plēsējputns), pievienojot piedēkli "-dziņš", lai izteiktu mazumu, maigumu vai pieķeršanos.
Īsa nozīme:
Mazs vanags; mīļi vai sirsnīgi nosaukts vanags.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Mežmalā uz zara sēdēja vēl neapmācītais vanagnadziņš un rūpīgi vēroja apkārtni."
2. Mīļā runā (piemēram, pasakā vai bērnu literatūrā):
"Nāc šurp, mans vanagnadziņš! Tev jau spārnus laiž," — teica vanagu māte mazajam putnēnām.
3. Pārnestā nozīmē (par veiklu, asi redzošu cilvēku):
"Mūsu jaunais mednieks jau no bērnības bijis īsts vanagnadziņš — neviens zaķis viņam neizslīd."
Piezīme:
Vārds "vanagnadziņš" literārajā valodā lietots retāk, galvenokārt dzejā, folklorā vai mīļā runā, lai radītu tēlainību vai maigumu. Ikdienas sarunvalodā par vanagu parasti saka "vanags" vai "vanadziņš".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.