vairākbalsība
"Vairākbalsība" nozīme īsumā:
Tas ir mūzikas termins, kas apzīmē vairāku neatkarīgu melodiju vai balss līniju vienlaicīgu saplūšanu vienā muzikālā kompozīcijā. Tas ir pretstats vienbalsībai (viena melodija) vai homofonijai (viena galvenā melodija ar akordiem).
Piemēri:
1. Renesanses perioda koru mūzika (piemēram, Palestrina vai Orlando di Lasso sacerētie moteti) — dažādas balstes (soprāns, alts, tenors, bass) dzied atsevišķas, bet harmoniski saistītas melodijas.
2. J. S. Baha fugas (piemēram, "Labā temperētā klavieru" fugas) — viena tēma tiek attīstīta, imitēta un apvienota ar citām melodiskām līnijām.
3. Džeza improvizācijas — dažādi instrumenti (piemēram, saksofons, trompete, klavieres) vienlaikus spēlē atšķirīgus melodiskos variantus, veidojot bagātīgu tekstūru.
Īss skaidrojums:
Vairākbalsība rada blīvu, sarežģītu skanējumu, kur katra balss ir melodiski patstāvīga, bet kopā tās veido harmonisku veselumu. Tā ir raksturīga klasiskajai mūzikai, kā arī dažiem folkloras vai mūsdienu žanriem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.