ūziņa
"Ūziņa" ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē:
Īsa nozīme:
Neliela, bieži vien šaura un tumša telpa, nodalījums vai atvērums (piemēram, skapī, mēbelē, sienā vai zemē), ko izmanto glabāšanai, paslēpšanai vai kā pāreju.
Galvenās nozīmes:
1. Noliktava vai glabātava – neliela telpa mantu glabāšanai (piemēram, skapja ūziņa).
2. Pārejas vai slēpts atvērums – šaurs eju veidojošs nodalījums (piemēram, sienas ūziņa).
3. Ala vai padziļinājums – dabisks vai mākslīgs padziļinājums zemē (retāk lietots).
Piemēri teikumos:
1. Glabāšana:
"Vecmāmiņa turēja gardumu pudeles ūziņā virtuvē."
"Grāmatas salika plaukta ūziņā."
2. Pāreja/slēpts atvērums:
"Bērni atrada slepenu ūziņu sienā, kas ved uz pagrabu."
"Durvju ūziņā bija paslēpta atslēga."
3. Ala (arhaisks/folklora):
"Tēvs stāstīja, ka mežā ir vilku ūziņa."
Sinonīmi (atkarībā no nozīmes):
niša, nodalījums, atvērums, ala, pazemes pagrabs.
Īpašības:
Vārds "ūziņa" bieži asociējas ar ko mazu, slēptu, šauru un negaidītu (piemēram, "slepena ūziņa"). Tas var būt gan mājās, gan dabā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.