ultimatīvums
"Ultimatīvums" ir gramatiska kategorija, kas norāda uz galējo, absolūto vai pēdējo pakāpi kādā darbībā, stāvoklī vai procesā. Tas bieži tiek lietots, lai izteiktu pilnīgu pabeigtību vai maksimālo mērķi.
Īsumā:
Ultimatīvums atbild uz jautājumu "līdz kādai galējai robežai?" un norāda, ka kaut kas ir sasniegts visaugstākajā vai pēdējā pakāpē.
Piemēri:
1. "Viņš nokārtoja eksāmenu ar augstāko atzīmi."
Šeit "augstāko" norāda uz galējo iespējamo vērtējumu (ultimatīvums).
2. "Šis ir visbīstamākais dzīvnieks uz zemes."
"Visbīstamākais" izsaka absolūtu, galēju bīstamības pakāpi.
3. "Viņa sniegums sacensībās bija ideāls."
"Ideāls" norāda uz pilnīgu, nevar labot pabeigtību.
4. "Tas bija pēdējais iespējamais termiņš."
"Pēdējais" izsaka galīgo robežu laikā.
Papildus piezīme:
Linguistikā ultimatīvums var būt saistīts ar superlatīvu (vis- formas) vai citiem veidiem, kā izteikt absolūtumu. Dažās valodās (piemēram, somu) tam ir īpašas gramatiskas formas, bet latviešu valodā to parasti izsaka ar palīgvārdiem ("vis-", "pilnīgi", "absolūti") vai kontekstu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.