tvīkoņa

"Tvīkoņa" latviešu valodā ir savīta, izkropļota seja (parasti no dusmām, nepatikšanām vai sāpēm).

Piemēri:
1. "Vecais vīrs ar sāpīgu tvīkoņu pacēla smago maisu."
(Seja savīta sāpju dēļ)

2. "Uz skolotājas sejas parādījās neapmierināta tvīkoņa, ieraugot nekārtību."
(Seja izkropļota nepatikšanu/negribēšanas dēļ)

3. "Bērnam bija jautra tvīkoņa, spēlējoties ar suni."
(Šeit vārds lietots ar pozitīvu nokrāsu – "jautra grimase")

Piezīme: Vārds biežāk lietots negatīvā kontekstā (sāpes, dusmas, riebums), bet reizēm var apzīmēt arī jebkādu spēcīgu sejas izteiksmi.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tvikona' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Tvīkoņa" latviešu valodā ir savīta, izkropļota seja (parasti no dusmām, nepatikšanām vai sāpēm). Piemēri: 1. "Vecais vīrs ar sāpīgu tvīkoņu pacēla smago maisu." (Seja savīta sāpju dēļ) 2. "Uz skolotājas sejas parādījās neapmierināta tvīkoņa, ieraugot nekārtību." (Seja izkropļota nepatikšanu/negribēšanas dēļ) 3. "Bērnam bija jautra tvīkoņa, spēlējoties ar suni." (Šeit vārds lietots ar pozitīvu nokrāsu – "jautra grimase") Piezīme: Vārds biežāk lietots negatīvā kontekstā (sāpes, dusmas, riebums), bet reizēm var apzīmēt arī jebkādu spēcīgu sejas izteiksmi.