"Tupele" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazu, biezu, biezi apaugušu mežu vai krūmāju, bieži ar grūti caurlaidīgu veģetāciju.
Īss skaidrojums:
Tas ir sinonīms vārdiem "brikšņi", "ķekars" vai "biezoknis", un lieto, lai raksturotu vietu, kur koki, krūmi vai augi ir ļoti blīvi sapinušies.
Piemēri lietojumā:
1. "Bērni pazuda tupelē un ilgi nevarēja atrast ceļu ārā."
2. "Mežā aiz ezera sākās necaurejama tupele no ērkšķiem un vītolu krūmiem."
3. "Mednieks uzmanīgi slīdēja cauri tupeles biezumam, meklējot dzīvnieku pēdas."
Sinonīmi: brikšņi, biezoknis, krūmājs, dumbrājs (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.