tuberkulīns
Tuberkulīns ir proteīnu maisījums, kas iegūts no tuberkulozes baciļiem (Mycobacterium tuberculosis). To galvenokārt izmanto tuberkulozes diagnostikai — testā, kurā vielu ievada zem ādas, lai novērtētu organisma imūno atbildi uz infekciju.
Galvenā nozīme:
- Diagnostikas līdzeklis — lai noteiktu, vai cilvēks ir saskāries ar tuberkulozes baciļu (vai vakcinēts ar BCG vakcīnu).
Piemēri lietojumam:
1. Mantū testa — ādas testā tuberkulīnu ievada zem plaukstas locītavas ādas. Pēc 48–72 stundām novērtē reakciju (pastiprinājums, sāpīgums). Ja rodas nozīmīga iekaisuma reakcija, tas var liecināt par latentu vai aktīvu tuberkulozes infekciju.
2. Diferenciāldiagnoze — palīdz atšķirt tuberkulozes infekciju no citām elpceļu slimībām.
3. Vēsturiska nozīme — tuberkulīnu 19. gadsimta beigās ieviesa Roberts Kohs, un tas kļuva par pamatu tuberkulozes testēšanai.
Svarīgi: Pozitīvs tuberkulīna tests nenozīmē obligāti aktīvu slimību, bet gan to, ka organisms ir saskāries ar baciļu. Papildus pārbaudes (piemēram, krūškurvja rentgens, izkrējumu analīzes) nepieciešamas, lai konstatētu aktīvu tuberkulozi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.