trieciennieks
"Trieciennieks" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas nodarbojas ar triecieniem (kārtējiem darbiem, sezonālo darbu, īslaicīgu darbu).
Tas cēlies no vārda "trieciens" (kārtējs darbs, piemēram, graudu kultūru novākšana, sakņu ražas izraka u.c.) un bieži tiek lietots, lai apzīmētu sezonālu strādnieku, it īpaši lauksaimniecības darbos.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/lauku konteksts:
"19. gadsimta beigās daudzi trieciennieki devās uz Kurzemi, lai strādātu kartupeļu ražas laikā."
"Vecāki stāsta, ka bērnībā viņi bija trieciennieki — vāca ogas un sēnes, lai nopelnītu nedaudz naudas."
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Mūsdienās daži studenti strādā kā trieciennieki tūrisma sezonā — viesnīcās vai bāros."
"Viņš nav pastāvīgs darbinieks, bet strādā kā trieciennieks būvniecības uzņēmumā, kad ir papildu pasūtījumi."
Sīkāk:
- Vārds vēsturiski saistīts ar sezonālu lauksaimniecisko darbu (piemēram, pļaušana, ražas novākšana).
- Mūsdienās var attiekties uz jebkuru īslaicīgu/brīvprātīgu darbu, kurš nav pastāvīgs.
- Reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literatūrā vai, aprakstot pagātni.
Īsumā: Trieciennieks = sezonāls/īslaicīgs strādnieks, kas nodarbojas ar kārtējiem darbiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.