tonalitāte

Tonalitāte nozīmē:

1. Mūzikā – toņu sistēma, kas balstīta uz noteiktu pamattoni (tonikālo centru), piemēram, C-dur vai A-moll.
2. Runā/rakstītā valodā – izteiksmes nokrāsa, emocionālais vai attieksmes pieskaņojums.

Piemēri:
1. Mūzikā: Šīs skaņdarba tonalitāte ir D-dur, kas rada gaišu un optimistisku noskaņu.
2. Valodā: Viņa vēstules tonalitāte bija oficiāla un atturīga, bet sarunā – draudzīga un atvērta.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tonalitate' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	Tonalitāte nozīmē: 1. Mūzikā – toņu sistēma, kas balstīta uz noteiktu pamattoni (tonikālo centru), piemēram, C-dur vai A-moll. 2. Runā/rakstītā valodā – izteiksmes nokrāsa, emocionālais vai attieksmes pieskaņojums. Piemēri: 1. Mūzikā: Šīs skaņdarba tonalitāte ir D-dur, kas rada gaišu un optimistisku noskaņu. 2. Valodā: Viņa vēstules tonalitāte bija oficiāla un atturīga, bet sarunā – draudzīga un atvērta.