tonālists
"Tonālists" ir mūzikas teorijas termins, kas apzīmē:
Nozīme:
Komponists vai mūziķis, kurš rada vai izpilda mūziku, kas balstīta uz tonālās sistēmas – t.i., mūziku ar skaņu centru (tonikālu), kurā notis un akordi ir hierarhiski organizēti ap galveno toni (piemēram, C-dur vai a-moll). Tas ir pretstatā atonālajai mūzikai, kurā nav skaidras tonalitātes centra.
Īsumā: Tonālists ir mūziķis, kurš pieturas pie tradicionālās harmonijas un tonalitātes.
Piemēri:
1. Klasiskie komponisti: Vāgners, Čaikovkis, Bēthovens – viņu darbi (lai arī dažkārt pārrobežojas ar tonalitāti) pamatā ir tonāla sistēma.
2. Populārmūzikas izpildītāji: Lielākā daļa mūsdienu pop, roka vai džeza mūzikas ir tonāla. Piemēram, The Beatles dziesmas parasti ir tonālas ar skaidru tonalitātes centru.
Pretstats: Atonālisti (piemēram, Arnolds Šēnbergs 20. gs. sākumā) apzināti atsakās no tonalitātes, radot mūziku bez skaidras galvenās tonis.
Vārds "tonālists" biežāk lietots diskusijās par mūzikas vēsturi, estētiku vai stilu, lai raksturotu mūziķa pieeju harmonijai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.