"Tievums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē tievu, plānu, niecīgu vai nepietiekamu biezumu, apjomu vai blīvumu. Var attiekties uz fiziskiem objektiem, materiāliem, bet arī uz abstraktām lietām, piemēram, argumentu vai satura "tievumu" — t.i., nepietiekamību, vājumu.
Piemēri:
1. Fiziskā nozīme:
"Šīs papīra loksnes tievums padara to trauslu."
(Norāde uz materiāla plānumu.)
2. Abstrakta nozīme (pārnestā nozīmē):
"Viņa argumentācijas tievums bija acīmredzams — trūka faktu un loģikas."
(Norāde uz argumenta vājumu vai nepietiekamību.)
3. Cilvēka ķermeņa uzbūve:
"Sportists ar augstu metabolismu bieži cīnās ar tievumu, lai iegūtu muskuļu masu."
(Norāde uz zemā ķermeņa svaru vai plānu uzbūvi.)
Sinonīmi: plānums, vājums, nepietiekamība, niecīgums.
Antonīmi: biezums, blīvums, masīvums, pietiekamība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.