tēvvārds
"Tēvvārds" latviešu valodā nozīmē personas tēva vārdu — tas ir, vārdu, kas pieder personas tēvam. Šis jēdziens tiek lietots, lai norādītu uz cilvēka tēva identitāti, īpaši oficiālos dokumentos vai tradicionālās praksēs, kur tiek minēta cilvēka pilna identifikācija (piemēram, ar tēva vārdu).
Piemēri:
1. Dokumentos:
Pases vai apliecībā var būt ieraksts:
"Vārds, uzvārds: Jānis Bērziņš. Tēvvārds: Andris."
Tas nozīmē, ka Jāņa tēvu sauc Andris.
2. Tradicionālā adresēšanā:
Dažās situācijās (piemēram, oficiālā vai godbijīgā apgāšanā) personas var nosaukt, minot arī tēva vārdu:
"Jānis, Andreja dēls" — šeit "Andreja" ir tēvvārds.
3. Vēsturisks/pareizrakstības konteksts:
Senāk latviešu uzvārdi bieži tika veidoti no tēva vārda (piemēram, "Andersons" — "Andra dēls"). Šādos gadījumos "tēvvārds" bija svarīgs cilvēka sociālās identitātes elements.
Īsumā: "Tēvvārds" ir tēva personvārds, ko lieto, lai precīzi norādītu personas izcelsmi vai pilnu identitāti. Mūsdienās tas reti tiek lietots ikdienas sarunās, bet saglabājies oficiālajos ierakstos un vēsturiskajos avotos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.