terjers
"Terjers" ir angļu valodas vārds "terrier" latviešīgā forma, kas apzīmē suņu grupu, kas sākotnēji izveidota medībām uz zemes (piemēram, trušu, lapsu, žurku medībām). Terjeri parasti ir enerģiski, drosmīgi un neatlaidīgi suņi ar spēcīgu mednieka instinktu.
Galvenās īpašības:
- Mazie vai vidēji izmēri.
- Bieži spalvaini vai strupi kažokā.
- Aktīvi, jautri un uzticīgi.
Piemēri no tejera grupām:
1. Jorkšīras terjers – mazs, garš, zīdains kažoks, populārs kā dekoratīvs suns.
2. Foksterjers – enerģisks, piemērots medībām un sportam.
3. Skotu terjers – raksturīgs "bārdains" purns, neatkarīgs raksturs.
4. Džeka Rasa terjers – mazs, drosmīgs, piemērots gan medībām, gan ģimenei.
Lietojums teikumos:
- "Mūsu ģimenes terjers vienmēr rakā zemē, meklējot kukaiņus."
- "Jorkšīras terjeri bieži tiek saukti par 'Jorkiem' un ir ļoti populāri pilsētās."
Vārds "terjers" dažkārt lietots arī pārnestā nozīmē, apzīmēt cilvēku ar neatlaidīgu, agresīvu raksturu (piemēram, "viņš ir īsts terjers apspriežot līgumus").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.