"Terikons" ir termins, kas latviešu valodā apzīmē kalnrūpniecības atkritumu (atkritumu iežu) krāvumus — mākslīgi uzkrātus pakalnus vai vaļņus, kas veidojušies, izgūstot derīgos izrakteņus (piemēram, ogles, dolomītu, mālu). Tie bieži ir redzami kalnrūpniecības rajonos un var būt apauguši ar veģetāciju vai palikt kaili.
Piemēri:
1. Lielākā terikona grupa Latvijā atrodas Daugavpils apkaimē (bijušās dolomīta karjera teritorijā), kur tie veido ainavisku, bet cilvēka radītu reljefu.
2. Rīgas apkaimē terikoni veidojušies no māla atkritumiem (piemēram, Torņakalna rajonā), un daži no tiem vēsturiski tikuši izmantoti kā slēpošanas kalniņi.
3. Liepājas apkaimē (piemēram, Čiekurkalnā) terikoni radušies no kūdras ieguves atkritumiem un mūsdienās bieži ir apauguši ar mežu.
Īsumā: Terikons ir kalnrūpniecības atkritumu uzkrājums, kas kļūst par daļu no ainavas, un Latvijā tos visbiežāk saista ar dolomīta, māla vai kūdras ieguvi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.