tenzometrija
Tenzometrija ir mērīšanas metode, kas izmanto tenzometrus (sensorus) – ierīces, kas reģistrē materiālu mehānisko deformāciju (izstiepšanos, saspiešanos, locīšanos) un pārvērš to par elektrisku signālu. Tās pamatā ir izmaiņas elektriskajā pretestībā, kapacitātē vai citos parametros deformācijas rezultātā.
Galvenā nozīme:
Izmanto, lai noteiktu spriegumus un deformācijas konstrukcijās, detaļās vai materiālos, bieži vien tiešā kontaktā ar mērķa virsmu.
Piemēri pielietojumiem:
1. Lidojošo aparātu konstrukciju testēšana – tenzometri uz spārniem vai korpusa mēra deformācijas lidojuma laikā vai testos, lai novērtētu drošību un izturību.
2. Tilts un ēku uzraudzība – sensorus uzstāda uz nesošajām konstrukcijām, lai kontrolētu slodzes, nodilumu vai bojājumus (piemēram, pēc zemestrīces).
3. Rūpnieciskās iekārtas – mēra spriegumus rotējošās daļās, presēs, celtņos vai ražošanas līnijās, lai optimizētu darbību un novērstu avārijas.
4. Biomehānika – tenzometrus pielīmē uz protēzēm, implantātiem vai sporta inventāra, lai analizētu slodzes cilvēka ķermenī vai tehniskajos palīglīdzekļos.
Īss princips:
Tenzometrs parasti ir maza folija vai vads, kas pielīmēts virsmai. Kad virsma deformējas, mainās sensora elektriskā pretestība, un šīs izmaiņas tiek pārvērstas par sprieguma vai deformācijas vērtībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.