tektonika
"Tektonika" ir zinātnisks termins, kas apzīmē Zemes garozas lielo plākšņu kustības un deformācijas, kā arī ar tām saistītos procesus (piemēram, kalnu veidošanos, vulkānismu, zemestrīces). Tās pamatā ir litosfēras plākšņu kustības.
Īsumā:
Tektonika pēta Zemes garozas struktūru un tās izmaiņas ģeoloģiskā laika gaitā.
Piemēri:
1. Plātņu tektonika — teorija, kas izskaidro kontinentu kustību un to, kā veidojas okeānu bedres, kalnu grēdas (piemēram, Himalaji veidojās, kad Indijas plāksne sadūrās ar Eirāzijas plāksni).
2. Vulkāniskā tektonika — procesi, kas saistīti ar magmas kustību un vulkānu veidošanos gar plātņu robežām (piemēram, Klusā okeāna "Uguns gredzens").
3. Lūzumu tektonika — zemes garozas plaisu un pārkāpumu veidošanās zemestrīču laikā (piemēram, San Andreas lūzums ASV).
Vārds citu nozīmju kontekstā:
- Arhitektūrā/būvniecībā — "tektonika" var apzīmēt konstrukciju struktūru un to loģisko sakārtojumu (piemēram, ēkas nestošo elementu sistēma).
- Mākslā — dažkārt lietots, lai raksturotu kompozīcijas vai materiālu strukturālo vienotību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.