tarba
"Tarba" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē dzīvnieku (parasti govju) barības devu, kas sastāv no sasmalcinātiem labības graudiem, sasmalcinātiem sakņu lopbarības augiem (burkāni, bietes) un bieži arī no atliekām (piemēram, misas). Tas ir līdzīgs jēdzienam "lopbarības maisījums" vai "barības deva".
Īsumā:
Tarba = lopbarības deva (īpaši govīm), kas pagatavota no sasmalcinātiem graudiem, sakņu lopbarības un citām barības piedevām.
Piemēri lietojumā:
1. Lauksaimniecībā:
"Govis pēc slaukšanas saņēma svaigu tarbu no auzām, burkāniem un salmu misas."
2. Vēsturiskā kontekstā (senāk lauku saimniecībās):
"Ziemā tarbu gatavoja no sakņu lopbarības, graudu miltiem un kartupeļiem, lai dzīvnieki saglabātu labu kondīciju."
3. Mūsdienās:
"Lauksaimnieks ikdienā sajauc specializētu barības maisījumu ar sīpolu atliekām, iegūstot barības bagātinātu tarbu govīm."
Papildus piezīme:
Vārds "tarba" latviešu valodā ir dialektisms (biežāk lietots noteiktos reģionos, piemēram, Latgalē vai Vidzemē), un tas var nedaudz atšķirties no standarta termina "lopbarība". Dažreiz tas tiek lietots arī metaforiski, apzīmējot kaut ko sajauktu/misīgu ("Tas ir kāda veida tarba!"), bet šāda lietojuma ir retāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.