"Švukšķis" latviešu valodā ir izdomāts, neesošs vārds, kas nereti lietots kā humoristisks vai bērnu valodā līdzīgs skaņvārds, lai apzīmētu kaut ko nenopietnu, mākslīgu vai kā burvju vārdu. Tas var būt saistīts ar šņākšanu, čukstēšanu vai izdomātu būtību.
Piemēri lietojumam:
1. Bērnu spēlē:
"Es esmu meža švukšķis – čuk, čuk!" (iztēles radījums).
2. Jokos par kaut ko nesaprotamu:
"Ko tu tur murmini? Kāds švukšķis vēl?" (par neskaidru čukstu).
3. Kā burvju vārds fantāzijas kontekstā:
"Burvis izrunāja: Švukšķis! – un pazuda."
Vārds bieži lietots radošā rakstīšanā vai bērnu literatūrā, lai radītu smieklīgu vai maģisku atmosfēru. Tam nav oficiālas nozīmes vārdnīcās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.