šūnakmens
"Šūnakmens" latviešu valodā ir bioloģisks termins, kas apzīmē akmens, kas veidojies no senu dzīvnieku (parasti bezmugurkaulnieku) šūnām vai to fragmentiem. Tas pieder pie organogēnajiem iežiem (veidojas no dzīvās dabas paliekām).
Īsumā:
Šūnakmens ir akmens, kas sastāv no mikroskopiskām seno organismu (piemēram, sūkļu, gliemeņu) šūnām, kas noklājušas okeāna dibenu un laika gaitā pārakmeņojušās.
Piemēri:
1. Krīta šūnakmens – bieži sastopams Baltijas reģionā, veidojies no mikroskopiskām vēžveidīgo (foraminifēru) čaumalām. Izmeltots, porains, izmanto būvniecībā vai kā augsnes uzlabotājs.
2. Silīcija šūnakmens – veidojies no krama šūnām (piemēram, radiolāriju vai sūkļu skeletiem). Cietāks, izmanto filtrācijā vai kā abrazīvs materiāls.
Papildus informācija:
Šādi ieži veidojušies miljoniem gadu, un tos var atrast kā fosilijas bagātus slāņus (piemēram, Baltijas krīta klintis). Termins "šūnakmens" nereti lietots arī metonīmiski, apzīmējot konkrētu šāda akmeņa atradni vai iežu tipu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.