"Šļupstīgs" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē slidenu, nestabilu virsmu, kas rada briesmas paslīdēt vai pakrist. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu ceļus, grīdas vai citas virsmas mitrā, apledojušā vai netīrā stāvoklī.
Piemēri:
1. Pēc lietus šļupstīgie ietves liek staigāt uzmanīgi.
2. Ziemā kāpņu telpā grīda kļuva šļupstīga no ienesamā sniega.
3. Uz upes krasta akmeņi bija šļupstīgi ar aļģēm.
Sinonīmi: slīdošs, slidens, nedrošs (par virsmu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.