"Šļakatoties" ir darbības vārds, kas latviešu valodā apzīmē kustību pa slapju, mitru virsmu, radot šļakatas vai šļakšņus. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu staigāšanu pa dubļiem, slapju zāli, ūdeni vai citu mitru videi.
Īsa nozīme:
Kustēties (piemēram, iet, braukt) pa slapju virsmu, izraisot raksturīgu šļakstoņu.
Piemēri:
1. Bērni priecīgi šļakatojās pa lietus pēc veidotajiem dubļiem.
(Bērni ar prieku staigā pa dubļiem pēc lietus.)
2. Lietus laikā automašīnas šļakatojās pa slapjo asfaltu.
(Lietū automašīnas brauca pa slapjo ceļu, radot šļakstoņus.)
3. Es šļakatojos pa mitro zāli, meklējot nokritušo atslēgu.
(Es staigāju pa slapjo zāli, meklējot pazaudēto atslēgu.)
Sinonīmi:
šļakstīties, purināties (kontekstā ar dubļiem), blīkšķēt (retāk).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.