"Šķūņaugša" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē šķūņa augšdaļu jeb bēniņus, kur parasti glabā sienu, salmu vai citus saimniecības materiālus.
Īss skaidrojums:
Tas ir saliktenis no vārdiem "šķūnis" (lauku saimniecības ēka glabāšanai) un "augša" (augšējā daļa).
Piemēri lietojumā:
1. Vasarā bērni spēlējās šķūņaugšā, kur bija sakrautas siena kūpas.
2. Vecais soliņš tika nolikts šķūņaugšā, lai netraucētu zemāk.
Vēsturiski: Šķūņaugša bija svarīga saimniecības daļa, kur žāvēta un glabāta labība, siena, kā arī dažreiz izmantota kā papildu dzīvoklis vai noliktava. Mūsdienās vārds lietots retāk, galvenokārt lauku apvidū vai literatūrā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.