"Šķobīt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē ātri un veikli kustēties, šūpoties, lēkāt vai viļņoties, bieži vien ar nenopietnu, rotaļīgu vai nepastāvīgu nokrāsu. Tas var attiekties uz cilvēkiem, dzīvniekiem vai priekšmetiem.
Piemēri:
1. Par cilvēkiem:
Bērni šķobīja pa pagalmu, pārlēkdami pār peļķēm.
(Bērni ātri un veikli skrēja/lēkāja.)
2. Par dzīvniekiem:
Zaķis šķobīja pa pļavu, pazūdams krūmos.
(Zaķis ātri lēca/viļņojās.)
3. Par priekšmetiem (pārnestā nozīmē):
Vējš lika baltajai drēbei šķobīties uz auklas.
(Drēbes veikli viļņojās/kustējās.)
Sinonīmi: lēkāt, šūpoties, viļņoties, plīvot.
Nianse: Vārds nereti liek domāt par neparedzamu, nerātnu vai nenopietnu kustību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.