"Šerbura" ir latviešu valodā lietots vārds, kas apzīmē lielu, neveiklu, neapķērīgu cilvēku vai dzīvnieku. Tas bieži vien nosauc kādu, kas ir fiziski liels un smags, bet var arī izsaukt neveiklību, lēnību vai neapķērību darbībā.
Piemēri:
1. "Viņš ir īsts šerbura – divus metrus garš un simts kilogramus smags."
(Apraksta lielu, masīvu cilvēku.)
2. "Nolādētais šerbura atkal apgāzis podu ar ūdeni!"
(Uzsvērta neveiklība – piemēram, par lielu suni vai neveiklu cilvēku.)
3. "Kā šerbura līda pa šaurās durvīs, viss kratījās."
(Attēlo kustības neveiklību un masu.)
Sinonīmi: milzis, neveklis, lielis, rūķis (ar nokrāsu).
Lietojums: Biežāk sarunvalodā, ar vieglu humoristisku vai nelabvēlīgu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.