Svīla
"Svīla" latviešu valodā nozīmē gluda, mīksta, spīdīga auduma virsma, kas parasti rodas, apstrādājot audumu (piemēram, ķemmējot, berzējot vai ķīmiski apstrādājot). Tas var attiekties arī uz gludu, spīdīgu izskatu vai sajūtu (piemēram, matiem, papīram, ādai).
Piemēri:
1. Audums:
"Šī kleita ir no zīda ar spilgtu svīlu – tā spīdēja zem lukturiem."
"Linu audumam pēc speciālas apstrādes parādījās viegla svīla."
2. Matu vai ādas apraksts:
"Pēc kondicioniera lietošanas mati ieguva dabisku svīlu."
"Viņas sejas āda bija ar veselīgu svīlu."
3 Pārnestā nozīmē (glezniecībā, dzejā):
"Mākslinieka gleznā ūdens virsma tika attēlota ar sudrabainu svīlu."
Sinonīmi: spīdums, mirdzums, gludums, mīkstums.
Antonīmi: blāvums, raupjums, matētība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.