svētavots
"Svētavots" nozīme:
Tas ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē svētu avotu, akas vai ūdens avotu, kuram piešķirta reliģiska vai garīga nozīme (piemēram, kristīgajā tradīcijā — avots, kas saistīts ar svētumu, brīnumiem vai pielūgsmi). Vārds veidots no "svēts" un "avots".
Piemēri lietojumā:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Pilgrīmi devās uz slaveno svētavotu, lai iegūtu tā dziedinošo ūdeni."
2. Ainavas/mītu aprakstā:
"Leģendās teikts, ka meža dziļumos slēpjas senais svētavots, kas spēj izdziedēt jebkuru sāpju."
3. Pārnestā nozīmē (reti):
"Dzejnieka vārdi bija kā svētavots, kas deva cerību nopietnos brīžos."
Piezīme:
Mūsdienu sarunvalodā biežāk lieto apzīmējumus kā "svētais avots", "brīnumavots" vai "svētvieta ar avotu". "Svētavots" vairāk sastopams literatūrā, folklorā vai vēsturiskos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.