Sveķmalka ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas mīl un bieži lieto sveķus (piemēram, košļājamo sveķu veidā). Tas ir sarunvalodas termins, kas nereti lietots ar vieglu humoristisku vai nelabvēlīgu nokrāsu, lai raksturotu personu, kurai ir slikts ieradums košļāt sveķus.
Piemēri lietojumā:
1. Mūsu kantorī jaunā kolēģe jau pirmajā dienā izrādījās īsta sveķmalka — visu laiku košļāja sveķus un pat nepamanīja, ka tas traucē sapulcē.
2. Bērnībā māte man aizliedza kļūt par sveķmalku, jo teica, ka tas sabojā zobus un izskatās nepieklājīgi.
Sinonīmi: sveķu košļātāja, sveķu cienītāja (neoficiāli).
Vīriešu analogs: sveķmāks (retāk lietots).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.