"Supravadāmība" ir termins, kas apzīmē spēju vadīt elektrisko strāvu bez pretestības (nulles pretestība) noteiktos apstākļos, parasti ļoti zemās temperatūrās. Tas ir kvantu mehānisks fenomens, kas novērojams dažos materiālos (piemēram, noteiktos metālos, keramikas savienojumos).
Galvenās īpašības:
- Nulles elektriskā pretestība.
- Magnētiskā laika izspiešana no materiāla (Meisnera efekts).
Piemēri:
1. Magnētiskā levitācija – supravadītāji var radīt spēcīgus magnētiskos laukus, ko izmanto magnētiski levitējošos vilcienos (piemēram, Maglev).
2. Medicīnas attēlu veidošana – magnētiskās rezonanses tomogrāfi (MRT) izmanto supravadītāju magnētus, lai iegūtu detalizētus ķermeņa attēlus.
3. Enerģijas pārraide – eksperimentālos projektos tiek pētīta elektroenerģijas pārnešana bez zudumiem pa supravadītāju kabeļiem.
Termins bieži lietots fizikā, inženierzinātnēs un augsto tehnoloģiju nozarēs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.