"Sudrabnauda" ir saliktenis latviešu valodā, kas sastāv no vārdiem sudrabs (dārgmetāls) un nauda (maksāšanas līdzeklis). Tā burtiskā nozīme ir "sudraba nauda", taču tas tiek lietots pārnestā nozīmē, lai apzīmētu:
1. Ļoti vērtīgu, dārgu mantu — kaut ko tik cienīgu kā sudrabu.
2. Lielisku, nevērtējamu lietu — bieži ar emocionālu vai morālu vērtību.
Piemēri lietošanai:
1. "Šī grāmata man ir kā sudrabnauda — tā glabā visa ģimenes vēsture."
(Grāmata kā nenovērtējama vērtība)
2. "Viņa draudzība ir mana lielākā sudrabnauda."
(Draudzība kā dārgākā bagātība)
3. "Vecvecāku stāsti ir mūsu dzimtas sudrabnauda."
(Garīgā mantojuma metafora)
Vārds bieži sastopams daiļliteratūrā un dzejā, lai uzsvērtu kaut ko garīgi bagātu, unikālu vai sentimentāli nozīmīgu. Tas nav administratīvā vai juridiskā termins, bet gan izteiksmes līdzeklis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.