"Sūcējtārps" ir latviešu valodas termins, kas apzīmē parazītisku tārpu (piemēram, plakanā tārpa vai nematožu), kas piestiprinās pie saimnieka organisma un barojas ar tā asinīm vai audiem. Tas bieži tiek lietots kā metafora cilvēkiem vai parādībām, kas sistemātiski izmanto citus savām vajadzībām.
Piemēri lietojumā:
1. Bioloģiskā nozīme:
"Mednieks atrada brieža iekšienē sūcējtārpus."
(Šeit runa ir par faktiskiem parazītiem dzīvnieka organismā.)
2. Metaforiskais lietojums (sabiedrībā):
"Korumpētie politiķi dažkārt tiek saukti par sabiedrības sūcējtārpiem."
(Attiecināts uz cilvēkiem, kas nepelnīti gūst labumu no sistēmas.)
3. Māksliniecisks/vēsturisks konteksts:
"Rakstnieks savā romānā valdnieku attēloja kā sūcējtārpi, kas izsūc tautas spēkus."
(Simbolisks apraksts par ekspluatāciju.)
Sinonīmi: parazīts, piesūceknis, ekspluatators (metaforiski).
Antonīmi: labdaris, atbalstītājs, simbionts (bioloģijā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.