subordinācija
Subordinācija nozīmē pakārtotību vai atkarību, kad viens elements (persona, lieta, process) ir pakļauts citam vai darbojas tam pakļautā pozīcijā.
Piemēri:
1. Valodniecībā – teikumā, kur viens teikums ir pakārtots citam:
"Es zinu, ka viņš atnāks." (pakārtotais teikums "ka viņš atnāks" ir atkarīgs no galvenā teikuma "Es zinu").
2. Socioloģijā/psiholoģijā – hierarhiskas attiecības grupā vai organizācijā:
"Darbinieka subordinācija vadītājam nozīmē rīcības un lēmumu atkarību no augstākās amatpersonas."
3. Politiskajās zinātnēs – valstu vai reģionu pakļautība:
"Koloniālā subordinācija izpaužas kā vienas valsts ekonomiskā un politiskā pakļautība citai."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.