"Strukturāliste" (angļu: structuralist) ir cilvēks, kas piekrīt vai attīsta strukturālismu — teorētisku pieeju, kas uzsver, ka jebkuru parādību (valodu, literatūru, sabiedrību, psihi) var izprast, analizējot to iekšējo struktūru un attiecības starp tās sastāvdaļām, nevis tās atsevišķus elementus.
Galvenās idejas:
- Sistēmas nozīme rodas no elementu savstarpējām attiecībām.
- Koncentrējas uz dziļajām struktūrām, kas bieži vien ir nesamaņas līmenī.
- Bieži pretojas individuālai brīvībai vai radošumam, uzsverot struktūru ietekmi.
Piemēri strukturālistu darbības jomās:
1. Valodniecībā – Ferdinands de Sosīrs (Ferdinand de Saussure), kurš uzsvēra, ka valodas nozīme rodas no atšķirībām starp vārdiem (piemēram, "koks" ir "koks", jo tā nav "krūms" vai "akmens").
2. Antropoloģijā – Klods Levī-Stross (Claude Lévi-Strauss), kas analizēja mitus un radniecības sistēmas kā universālas loģiskas struktūras.
3. Literatūrzinātnē – Rolāns Barts (Roland Barthes), kurš meklēja pasaku, modas vai mītu struktūras, kas nosaka nozīmi.
4. Psiholoģijā – Žans Pijažē (Jean Piaget), kurš pētīja bērnu garīgo attīstību kā strukturālu posmu secību.
Īsumā: Strukturālists meklē paslēptās sistēmas un likumsakarības, kas organizē cilvēku pieredzi, neatkarīgi no konteksta vai vēstures.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.