strādniecība
"Strādniecība" nozīme:
Tas ir kolektīvs jēdziens, kas apzīmē visus strādniekus kā sociālu grupu (parasti rūpniecības, ražošanas vai fizisko darbu veicošos darbiniekus). Vārds bieži lietots sociālā, politiskā vai vēsturiskā kontekstā, lai runātu par šīs grupas lomu sabiedrībā, tiesībām vai ekonomisko stāvokli.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/politiskis konteksts:
"19. gadsimta rūpnieciskās revolūcijas laikā strādniecība Eiropā cīnījās par labākiem darba apstākļiem un sociālām tiesībām."
2. Sociāli ekonomisks konteksts:
"Pēckara periodā Latvijā strādniecība kļuva par vienu no galvenajām sabiedrības daļām, veidojot rūpniecības un būvniecības pamatu."
3. Mūsdienu lietojums (retāk):
"Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā daļa tradicionālās strādniecības darba vietu aizstāj automatizācija un roboti."
Saistītie jēdzieni:
- Strādnieks – konkrēts personas apzīmējums.
- Strādnieku šķira – socioloģisks termins.
- Darba ņēmēji – plašāks jēdziens (iekļauj arī biroja darbiniekus u.c.).
Piezīme:
Mūsdienu latviešu valodā vārds "strādniecība" lietots retāk, biežāk runā par "strādniekiem", "darba ņēmējiem" vai "darbiniekiem". Tas saglabājis nozīmi galvenokārt vēsturiskos, politiskos vai analītiskos diskursos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.