stereotaksisks
Stereotaksis (arī stereotakse) ir ķirurģiska metode, kas ļauj ar augstu precizitāti noteikt un sasniegt konkrētas struktūras dziļi smadzeņu vai cita orgāna iekšienē, izmantojot trīsdimensiju koordinātu sistēmu.
Galvenās nozīmes punkti:
- Tiek izmantota neiroķirurģijā (piemēram, smadzeņu operācijās).
- Ļauj veikt biopsijas, elektrodu ievietošanu, radioķirurģiju vai medikamentu ievadīšanu, minimāli traumējot apkārtējos audus.
- Bieži tiek kombinēta ar attēldiagnostiku (MRI, CT), lai precīzi plānotu iejaukšanos.
Piemēri lietojumiem:
1. Parkinsona slimības ārstēšana — elektrodu ievietošana dziļajos smadzeņu kodolos (piemēram, subtalamiskajā kodolā), lai samazinātu trīci.
2. Smadzeņu audzēju biopsija — materiāla paņemšana no grūti pieejamiem audzējiem bez plašas kraniotomijas.
3. Radioķirurģija (piemēram, Gamma nazis) — stereotaktiski virzīta staru starojuma precīza aplikšana uz patoloģiskiem audiem.
4. Psihoneiroķirurģija — retos gadījumos, lai ietekmētu smadzeņu zonas, kas saistītas ar smagiem psihiskiem traucējumiem.
Īsumā: Stereotaksis ir precīzas, mazinvazīvas iejaukšanās metode dziļos orgānos, īpaši smadzenēs, izmantojot koordinātu sistēmu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.