"Stāvkocis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē:
Nozīme:
Stāvus novietotu koci (stumbru, baļķi), ko izmanto kā atbalstu, balstu vai stabu — piemēram, būvniecībā, žogu izveidē vai kā atzīmi.
Piemēri:
1. Būvniecībā:
"Žogs tika uzcelts, iedurot zemē stāvkociņus un piestiprinot pie tiem šķērssliedes."
2. Atzīme/ierobežojums:
"Ceļa malā novietotie stāvkoci norāda, ka braukt aiz tiem ir aizliegts."
3. Metonīmiski (sarunvalodā):
"Viņš stāvēja kā stāvkocis" — par cilvēku, kurš stāv nekustīgs vai stīvs.
Sinonīmi: balsts, stabs, pīķis, miets (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.