stāvbūve
"Stāvbūve" nozīme:
Tas ir lingvistisks termins, kas apzīmē vārda vai vārdu daļas morfoloģisko struktūru — kā vārds ir "uzcelts" no saknes, afiksu (priedēkļu, piedēkļu, ieliekumu) un galotnēm. Tas parāda vārda veidošanas "posmus" vai elementu secību.
Piemēri:
1. "lasītājs"
Stāvbūve: las-īt-āj-s
- `las-` — sakne (no darbības "lasīt")
- `-īt-` — piedēklis (veido nenoteiksmi: lasīt)
- `-āj-` — piedēklis (veido darītāja vārdu: tas, kas lasa)
- `-s` — galotne (nominatīva vienskaitlis)
2. "pārrakstīt"
Stāvbūve: pār-rakst-īt
- `pār-` — priedēklis (nozīmē "atkārtoti" vai "pāri")
- `rakst-` — sakne (saistīta ar "rakstīt")
- `-īt` — piedēklis (veido nenoteiksmi)
3. "nelaimīgākajiem"
Stāvbūve: ne-laim-īg-āk-aj-iem
- `ne-` — priedēklis (noliegums)
- `laim-` — sakne (no "laimīgs")
- `-īg-` — piedēklis (veido īpašības vārdu)
- `-āk-` — piedēklis (veido pārāko pakāpi)
- `-aj-` — piedēklis (veido noteikto formu)
- `-iem` — galotne (datīva daudzskaitlis)
Īsumā:
Stāvbūve ir kā vārda "būvplāns" — tā parāda, no kādām sastāvdaļām (morfēmām) vārds sastāv un kādā secībā tās ir savienotas. To izmanto valodniecībā, analizējot vārdu veidošanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.