stājtēlnieks
"Stājtēlnieks" ir novecojis latviešu valodas vārds, kas apzīmē:
Cilvēks, kas stāsta stāstus, pasakas vai teikas; stāstītājs, pasacis.
Mūsdienās biežāk lieto vārdus "stāstītājs" vai "pasacis".
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Senos laikos stājtēlnieki gāja no ciema uz ciemu, lai izklaidētu iedzīvotājus ar teikām un leģendām."
2. Mūsdienu lietojums (arhaisks):
"Vecais tēvs bija īsts stājtēlnieks – viņa stāsti vienmēr piesaistīja bērnus pie kamīna."
3. Salīdzinājumā ar mūsdienu vārdu:
"Tā kā mūsdienās reti kurš zina vārdu 'stājtēlnieks', dzejnieks savā dzejolī to lietoja, lai radītu senatnes noskaņu."
Piezīme: Vārds reti sastopams mūsdienu sarunvalodā, bet var būt sastopams literatūrā, folkloras aprakstos vai vēsturiskos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.